Šoreiz par to, kāpēc ir svarīgi nemaz nesākt smēķēt un kā pārtraukt, ja jau esi paguvis ierindoties pīpmaņu pulkā. 

Darva
Darva ir tabakas dūmu sastāvdaļa. Izelpojot dūmus, plaušās paliek brūna, lipīga viela, kas rada iekaisumus un plaušu bojājumus. Tabakas darva satur ap 4000 (!) dažādu ķīmisku komponentu.
Kāds no tās ļaunums? Vispirms tā aizsprosto plaušas un rada elpošanas traucējumus. Tādējādi darva, tāpat kā citas sastāvdaļas, padara cigaretes toksiskas, veicina atkarības veidošanos un izraisa saslimšanu ar daudzām slimībām.

Nikotīns
Galvenā sastāvdaļa, ko satur cigaretes, ir nikotīns. Vienlaikus tā ir arī viena no stiprākajām indēm, kas lieliski noder cīņā ar insektiem. Zinātnieki nikotīnu apraksta šādi: smaga, bezkrāsaina eļļa.
Kāds no tā ļaunums? Nikotīns ir spēcīga atkarību izraisoša viela, kas aizsprosto tavus asinsvadus. Ja smēķē regulāri, asinsvadi nosprostojas, un ķermenis dabiskā veidā vairs nespēj nodrošināt asinsriti, kāda nepieciešama, lai tu būtu pilnībā vesels. Tāpat nikotīns postoši iedarbojas uz tavām smadzenēm, bērna un pusaudža vecumā padarot tās ievērojami uzņēmīgākas arī pret citām atkarību izraisošām vielām.

Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds ir toksiska viela, tai nav krāsas un smakas. Starp simtiem tabakas dūmu toksisko sastāvdaļu oglekļa monoksīds ir jo īpaši kaitīgs gan smēķētājiem, gan nesmēķētājiem.
Kāds no tā ļaunums? Augstu oglekļa monoksīda līmeni saista ar tādām problēmām kā pavājināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsvadu aizsprostošanās risks un augļa attīstības traucējumi grūtniecēm.

Kā rodas atkarība?
Smēķēšana neaptveramā ātrumā spēj padarīt cilvēku atkarīgu no šīs nodarbes. Pēc smēķēšanas tavā ķermenī nonāk nikotīna deva, kas uz brīdi liek justies labāk, dažkārt pat pacilātāk, taču šī sajūta nav ilgstoša un ātri izzūd. Pēc tās tu atkal gribi justies tāpat, tāpēc ej uzsmēķēt vēl vienu, vēl vienu un vēl vienu reizi... Tavs ķermenis kļūst aizvien atkarīgāks no šīs sajūtas, tāpēc, ja kādu laiku neesi smēķējis, jūti izmaiņas – šķiet, ka ķermenis sāk to pieprasīt. Kā tas izpaužas? Tu sēdi kā uz adatām, kļūsti īgns, kašķīgs, nervozs. Daudziem jauniešiem šķiet, ka smēķēšana ir tikai laika kavēšana starpbrīžos, sevis nomierināšana pirms eksāmeniem vai tusiņš ar vienaudžiem ballītē. Patiesībā šajā laikā tu kļūsti atkarīgs, un uzsmēķēšana kompānijas pēc drīz kļūs par ieradumu, bez kura tu vairs nespēj dzīvot.

1. solis
Izdomā!
Tev pašam jāizdomā, kāpēc vēlies pārtraukt smēķēšanu, tad tev būs vieglāk tikt ar to galā. Izvēlies konkrētu dienu, no kuras vairs nesmēķēsi. Vislabāk derēs kāda zīmīga diena, piemēram, tava dzimšanas vai vārda diena, 1. septembris, Vecgada diena vai vienkārši pirmdiena.
2. solis
Sagatavojies
Izstāsti draugiem, vecākiem un klasesbiedriem, ka no šīs dienas vairs nesmēķēsi. Viņi noteikti spēs tevi atbalstīt. Ļoti laba lieta, kas palīdz daudziem smēķētājiem, – noslēdz ar kādu derības, ka vairs nesmēķēsi, tad tev noturēties palīdzēs arī apziņa, ko zaudēsi, ja atkal uzvilksi kaut vai vienu dūmu...
3. solis
Aizstājēji
Tavs ķermenis sauc pēc vienas cigaretes? Tā vietā dod tam ko pilnīgi citu, teiksim, banānu, mandarīnu, ābolu vai sauju riekstu, un tava ierastā smēķēšanas pauze būs kļuvusi vismaz uz pusi veselīgāka. Ja starpbrīžos esi radis iziet uzpīpēt, neliedz sev īsu pastaigu pa skolu vai pasēdēšanu kafejnīcā kopā ar draugiem.
4. solis
Maini paradumus
Dažās situācijās nepīpēt tiešām var būt ļoti grūti, piemēram, ballītēs vai skolas starpbrīžos, kad visi iet kopā uzsmēķēt. Tev šķiet, ka nesmēķējot tu zaudēsi kaut ko ļoti būtisku – tusiņu ar draugiem un varbūt pat draugus... Tāpēc maini paradumus un skolas starpbrīžos aprunājies ar nesmēķējošajiem draugiem vai klasesbiedriem, pārbaudi mājasdarbu, izlasi jaunāko Sīrupu.
5. solis
Izturi
Smēķēšanu nevar atmest vienas dienas laikā. Tapēc lepojies ar sevi par katru dienu, kad neesi izsmēķējis nevienu cigareti!

Ko tu iegūsi?
* Uzlabosies veselība.
* Sajutīsi ēdiena garšas izmaiņas.
* Labāk sajutīsi smaržas.
* Ietaupīsies nauda.
* Āda kļūs veselīgāka.

No rīta vai vakarā?
Kad labāk skriet – no rīta vai vakarā? Tas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem ikvienam skrējējam. Pirmkārt, ir jāieklausās savā organismā. Ir cilvēki, kuriem fiziski un emocionāli no rītiem ir ļoti grūti veikt jebkādus fiziskus vingrinājumus, tāpēc šāds rīta skrējiens noteikti nebūs veselīgs organismam. Un ir tādi cilvēki, kurus rīta skrējiens uzlādē visai turpmākajai dienai. Otrkārt, ir jānosaka skriešanas mērķis. Ja galvenais ir nomest lieko svaru, rīta skrējiens ir piemērotāks un efektīvāks, jo šādā gadījumā organisms gūst enerģiju no rezervēm. Vakara skrējiens savas efektivitātes ziņā zaudē rīta skrējienam, taču labāk tomēr ir skriet, nevis gulēt uz dīvāna un skatīties TV. Jebkurā gadījumā, balstoties uz dienas grafiku un organisma īpatnībām, katram pašam ir jāizlemj, vai skriet no rīta vai vakarā.

Kā skriet?

• Iesildīšanās pirms skriešanas ir ļoti svarīga treniņa sastāvdaļa. Sāc treniņu ar mierīgu iešanu, tad nedaudz paātrini tempu, līdz pārej uz lēnu skriešanu. Iesildošajai daļai velti vismaz piecas minūtes un nekad to neizlaid, jo organisms ir jāsagatavo turpmākajai slodzei.
• Cik ilgi? Vienmēr objektīvi novērtē savu fiziskās sagatavotības līmeni. Ja visu ziemu īpaši nedomāji par fiziskajām aktivitātēm, nevajag jau pirmajā skriešanas nedēļā izvirzīt sev pārāk ambiciozus mērķus. Noskriet piecus kilometrus vai trīsdesmit minūtes bez iepriekšējas sagatavotības būs grūti, tāpat ļoti liels būs traumatisma risks. Pieradini sevi pie slodzes pakāpeniski. Iespējams, pirmajās dienās vai nedēļās būs jāsāk nevis ar skriešanu, bet ar aktīvu pastaigu, pakāpeniski palielinot tās ilgumu. Ja tomēr jūti, ka vari uzreiz sākt ar skriešanu, iesākumā skrien desmit, piecpadsmit minūtes mierīgā tempā. Pēc divām nedēļām palielini skriešanas laiku līdz divdesmit minūtēm, trešajā un ceturtajā nedēļā vēl palielini laiku par piecām līdz desmit minūtēm, līdz varēsi skriet četrdesmit līdz piecdesmit minūtes. 
• Cik bieži? Iesācējiem skriet trīs reizes nedēļā ir maksimums, jo organismam pēc slodzes jāļauj atjaunoties. Lielāka slodze var izraisīt traumas. Ar laiku, pieaugot trenētības pakāpei, skriešanas reižu skaitu var un ir pat vēlams palielināt. Tomēr ļauj organismam arī atpūsties vismaz vienu dienu nedēļā.

Atbrīvošanās no liekā svara
Skriešana ir viens no ērtākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā nomest lieko svaru. Jebkura fiziska aktivitāte, šajā gadījumā skriešana, aktivizē vielmaiņu. Tāpēc, ja ir mērķis nomest lieko svaru, vienlaikus vajadzētu ēst arī sabalansētu uzturu. Lai samazinātu svaru, vajadzētu skriet trīs līdz četras (un vairāk) reizes nedēļā pa 40–50 minūtēm, taču tas ir tikai tādā gadījumā, ja savu skriešanas laiku esi palielinājis pakāpeniski. Ļoti apaļīgiem cilvēkiem būs grūti izturēt šādu tempu, netraumējot locītavas un sirdi, tāpēc jāsāk ar īsāku skriešanas laiku un mazāku reižu skaitu vai arī jāpievēršas aktīvai staigāšanai.


Un vēl...

• Par elpošanu skriešanas laikā
  Teorētiski ir jāieelpo caur degunu un jāizelpo caur muti, jo, elpojot caur degunu, plaušās nokļūst lielāks daudzums skābekļa. Tomēr šādi elpot varēsi tikai mazas slodzes gadījumā, slodzei pieaugot, iznāks ieelpot gan caur degunu, gan caur muti. Galvenais ir sekot līdzi tam, lai ieelpas un izelpas būtu līdzsvarā. Neaizturi elpu!
• Par skriešanas tehniku
  Skrienot atbalsties uz pilnas pēdas – pirmo pie zemes liec papēdi, tad balsties uz pilnu pēdu un atsperies ar pirkstgalu. Skrienot tikai uz pirkstgaliem, pārslogosi ikru muskuļus, pēdu un traumēsi mugurkaulu.
• Pēc skriešanas
  Treniņu vajadzētu pabeigt tāpat kā iesāki – ar iešanu. No skriešanas pārej uz ātru iešanu, tad tempu pakāpeniski samazini, kamēr nonāc līdz mājam. Obligāti velti šai atsildīšanās daļai vismaz piecas minūtes, ļaujot atjaunoties elpošanai un sirdsdarbībai.

ATCERIES

• Lai treniņa laikā sadegtu tauki, ir jāskrien ilgi, nevis ātri. Skrienot nevajadzētu aizelsties, tempam jābūt tādam, lai varētu sarunāties.
• Vienmēr ieklausies, kā tavs organisms reaģē uz slodzi. Skriešanas laikā ir jāatceras, ka galvenais ir nevis ātrums, ar kādu skrien, bet gan noskrieto metru skaits.
• Atceries, ka regulāra skriešana nostiprina organismu, bet nogurdinošs desmit kilometru sprints vienu reizi nedēļā var tikai kaitēt.
• Ēst brokastis pirms vai pēc skriešanas, tas jālemj tev pašam. Ja jūties labi un esi pilns enerģijas, labāk būtu brokastot pēc treniņa.
• Protams, treniņa laikā vari dzert ūdeni, bet labāk būtu iedzert tikai kādu malku, pavisam nedaudz, lai izskalotu muti. Pēc treniņa gan vari normāli padzerties, lai atjaunotu zaudēto ūdens daudzumu.
• Vienmēr ieklausies savā organismā. Ja jūti asas sāpes kādā ķermeņa daļā, pārtrauc treniņus un obligāti konsultējies ar ārstu.
• Mācies atšķirt nevēlēšanos skriet no nevarēšanas, jo tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Nemelo pats sev. Lai veicas!